Pāvests Leons XIV devās uz Elizejas pili un, kamēr Emanuels Makrons sēdēja viņam pretī, nolasīja teorētisku lekciju par to, ko nozīmē laicisma princips. „Taisnīgs sekularisms”, viņš teica, nenozīmē reliģijas izslēgšanu no sabiedriskās sfēras vai izglītības, „katoļu skolām ir pilnvērtīga vieta tādas valsts kā Francija izglītības ainavā”. Leons XIV sveica ne vien „frančus”, bet „visus, kas dzīvo šajā valstī”. Viņš teica, ka kopā viņi veido „vienu tautu”, kuras izcelsmes daudzveidība bagātina demokrātisko dzīvi un „kopdzīves mākslu”. Leons XIV arī pieskārās – tikai vārdos – vienai no pašlaik viskarstākajām debatēm Francijā: eitanāzijai, ko virza Makrons. Pāvests brīdināja necerēt, ka zinātne sniegs atbildi un mierinājumu uz katru cilvēka ciešanu, un skaidri minēja ģenētisko manipulāciju, surogātmātes pakalpojumus, orgānu pirkšanu un „programmētas nāves piedāvājumu“. „Tiesību uz dzīvību aizsardzība ir neaizstājams pamats visām pārējām cilvēktiesībām.” Leons XIV noslēdza savu runu, citējot …Vairāk
On 4 November 1859, Sister Teresa Gesta, a Franciscan Tertiary in Foligno, Italy, died suddenly. Twelve days later, a sister in the convent reportedly heard agonised groans before Sister Teresa appeared through thick smoke. Saying, “Behold a proof of the mercy of God,” she pressed her hand against a door, leaving a dark, burned impression still preserved today. But the deeper message is not the handprint: Purgatory is God’s mercy—the final purification of those who die in His friendship before entering Heaven. It also reminds us of an ancient Christian duty: pray for the dead. Offer Masses, prayers and sacrifices, especially for forgotten souls. Eternal rest grant unto them, O Lord, and let perpetual light shine upon them. May they rest in peace. Amen.
Šodienas lidojuma laikā uz Franciju Leo XIV netika uzdots neviens nopietns vai grūts jautājums, piemēram, par viņa bīskapu iecelšanu. Viņam jautāja: „Vai jūs esat laimīgs cilvēks?” Leons XIV atbildēja: „Laimīgs, jā, es tā domāju.” Tad viņš piebilda: „Neskatoties uz grūtībām, es to atrodu ticībā. Esmu apmierināts ar izvēli, ko izdarīju pirms daudziem gadiem un ko joprojām atkārtoju katru reizi. Bet es sev saku: sekot Jēzum ir laimīgākā lieta dzīvē.” Runājot par savas misijas smagumu, viņš teica: „Tā ir smaga… tā mani nogurina daudz vairāk, bet Dievs ir liels, Viņš ir daudz lielāks par mums.” Atbildot uz jautājumiem par savu franču valodas prasmi, Leo XIV atbildēja, ka ir nedaudz praktizējies, bet vairs neizmanto „Duolingo“, kā tika ziņots dažos medijos.
Durante il volo papale verso la Francia, che accoglierà Papa Leone XIV a Parigi, Lourdes e Metz, al Santo Padre è stata posta una domanda molto personale: «È una persona felice?» Papa Leone ha risposto: «Felice, sì, penso di sì». Poi ha aggiunto: «Nonostante le difficoltà, però trovo nella fede. Sono contento di una scelta fatta molti anni fa, che ancora rinnovo ogni volta. Però mi dico: seguire Gesù è la cosa più felice della vita».
“The Christian challenge before us, at once cultural and political, is to balance two tasks: to foster national unity and character...” — Bishop Erik Varden
Vācu protestantu Zaļo partijas politiķe sludina Ķelnes katedrālē. Ķelnes katoļu pilsētas kases pārvaldniece Dörte Diemert un abortiem atbalstošā protestantu Zaļo partijas politiķe Katrin Göring-Eckardt, bijusī Vācijas Bundestāga viceprezidente, šodien plkst. 16:45 kopā sludina ekumeniskajā dievkalpojumā Ķelnes katedrālē. Goringa-Eckardte laikrakstam „Kölner Stadt-Anzeiger” teica: „Es domāju, ka šādai katoļu iestādei ir labi, ka sievietēm tiek uzticēta tik nozīmīga loma. Visi Ķelnes Zaļo partijas pārstāvji, ar kuriem es runāju, bija pārsteigti un teica: „Nevienam no mums iepriekš nekad nav bijis atļauts to darīt.” Gēringa-Ekkarda, kura studējusi protestantu teoloģiju, saka, ka viņa neplāno teikt politisku runu, bet gan sludināt.
Die evangelische Grünen-Politikerin Katrin Göring-Eckardt, ehemalige Vizepräsidentin des Bundestags, tritt heute als Predigerin im Kölner Dom auf.
Francijā skan baznīcu zvani par godu pāvestam Leona XIV. Ieslēdziet skaņu! Šodien plkst. 10.00 visā Francijā skanēja baznīcu zvani, lai sveiktu pāvestu Leo XIV, kurš tikko bija ieradies Parīzes Orlī lidostā, lai sāktu savu četru dienu ilgāko apustulisko ceļojumu uz Franciju. Baznīcas visā valstī tika aicinātas septiņas minūtes zvanīt ar zvaniem kā simbolisku sveicienu. Šodien Parīzē Leo XIV tiksies ar Francijas prezidentu Emanuēlu Makronu, apmeklēs UNESCO, vadīs vakara dievkalpojumu Notre-Dame katedrālē un pievienosies jauniešiem vakara lūgšanu vigīlijā Stade de France stadionā.
Tutte le campane di Parigi stanno suonando a festa. Papa Leone XIV è atterrato nella capitale francese: comincia ufficialmente il suo viaggio apostolico in Francia. da pagina facebook di SilereNonPossum
24. oktobrī Svētā Pētera bazilikā notiks „Lectio Francisci” un Euharistija — tajā pašā datumā un vietā, ko „Summorum Pontificum” svētceļojuma dalībnieki bija lūguši savai misai pēc Romas rituāla. Atzīmējot Svētā Franciska nāves 800. gadadienu, plkst. 15.30 notiks pasākums, kurā būs lekcijas par Francisku Romā, viņa saikni ar Pētera Sēdi, kā arī brālību un multikulturālismu, un to muzikāli papildinās Cappella Musicale Giulia. Tā kā atļauja tika atteikta, bīskapa Atanāzija Šneidera Svētā Mise ir pārcelta uz Santa Maria Maggiore baziliku plkst. 15.00, lai svinētu Svēto Misi „Summorum Pontificum“ svētceļnieku grupai. Atteikuma iemesls nav norādīts.
Cardinal Tagle, Pope Leo XIV’s delegate, takes on the celebrity priest culture at today’s beatification of Blessed Fulton Sheen: “Dear priests, blessed are you when you tell the good news of Jesus to all people. St. Paul in the second reading is blessed because he does not preach himself, but rather Jesus Christ as Lord. “To preach your own wisdom rather than that of Jesus is falsifying the word of God, according to St. Paul. And it is not mission. It is not blessedness. “Blessed and beautiful are your feet when you announce God’s salvation and peace, according to the prophet Isaiah in the first reading. To journey on land, water, and air while proclaiming destructive words and doing violent acts is not mission. It is not blessedness. “Blessed are you when the risen Lord works with you and confirms the Gospel you preach through his miraculous signs. “To be self-sufficient and self-affirming — "congratulations to myself" — that is a bad sign. It is not a miraculous sign. It is not mission …Vairāk
55 % Francijas priesteru vecumā no 25 līdz 34 gadiem svin misu pēc Romas rituāla. To liecina dati, ko publicējis Francijas dienas laikraksts „Le Figaro“ un Francijas sabiedriskās domas pētījumu aģentūra IFOP, kuru vada Žeroms Furkē. Starp Francijas priesteriem vecumā no 75 gadiem un vecākiem šis rādītājs ir tikai 2 %. Tomēr kopējais priesteru skaita samazinājums Francijā ir bijis katastrofāls. 1980. gadā Francijā bija gandrīz 40 000 priesteru. Līdz 2025. gadam šis skaits bija samazinājies līdz mazāk nekā 12 000, un vidējais vecums bija apmēram 75 gadi.
55% of priests age 25-34, celebrate the Traditional Mass.
„Esiet uzmanīgi! Viņi vēlas tādu Baznīcu, kas vienkārši nevar pastāvēt.” Tā teica Āfrikas priesteri arhibīskapam Hubertusam van Megenam, uzzinot, ka viņš dodas uz Vāciju, lai pildītu pāvesta nuncija pienākumus Berlīnē. Intervijā portālam „Katholisch.de“, kas publicēta 23. septembrī, van Megens, kurš pirms pārcelšanās uz Berlīni gandrīz 16 gadus pavadīja Āfrikā, teica, ka spriedze saistībā ar Vācijas „Sinodālo ceļu“ ir jūtama „visā vispasaules Baznīcā“. Nīderlandes prelāts saskata paralēles arī ar sekularizāciju Nīderlandē. „Man šķiet, ka vācieši bieži vien pārāk ātri vēlas pārāk daudz,“ viņš teica, apšaubot, vai reformu mērķis ir „glābt“ Baznīcu: „Es to uzskatītu par ilūziju.“
Deutschlands neuen Nuntius sagte, die Spannungen um den deutschen suizidalen Weg seien in der ganzen katholischen Kirche spürbar. Aus Afrika habe er Warnungen gehört: „Seien Sie vorsichtig! Sie wollen eine Kirche, die so nicht existieren kann.“
Svētnīca kā skatuve: „Pateicības koks” Pečas katedrālē. Ungārijas pilsētā Pečā, Svēto Pētera un Pāvila katedrālē, priekšā altārim ir uzstādīts plastmasas koks, lai atzīmētu 21. septembrī notiekošo Pasaules pateicības dienu. Instalācija, kas tur paliks līdz 30. septembrim, aicina apmeklētājus apstāties, padomāt par to, par ko viņi ir pateicīgi, uzrakstīt vārdu, vārdu, atmiņu vai personīgu vēstījumu un piestiprināt to pie koka.
